Atklāti sakot, visa šī diskusija par vai pret devalvāciju pamazām sāk atgādināt mūžīgos komentāru karus no sērijas Mac vs. PC. Vieni un tie paši argumenti atkal un atkal, un atkal, un atkal. Tagad devalvatoriem ir jauna mantra – “Vai mazākās algas (vai bezdarbs) neapgrūtinās kredītu atmaksu?”

Pārsteidzošā kārtā devalvators izliekas nemanām, ka algas jau ir samazinātas, darbinieki jau ir atlaisti, pusei kredītņēmēju jau ir problēmas ar kredītu atmaksu, cilvēki jau ir piespiesti kreditēties eiro valūtā vājprātīgo lata procentu likmju dēļ. Varētu domāt, ka ir tāda alternatīva – paceļam algas atpakaļ, pieņemam atlaistos darbiniekus un fiksi devalvējam latu. Diemžēl tā nenotiks. Izžmiegtais kredītņēmējs pēc šādas dubultas devalvācijas vienkārši ņems un bankrotēs, un arī mītiskais eksportētājs, kuram pēc devalvatora ieceres tagad vajadzētu aiz priekiem lēkāt uz vienas kājas, būs zaudējis klientus un nemaz nesteigs aicināt savus bijušos kolēģus atpakaļ darbā. Un nez’ gan, ko “mātes” teiks, ja viņu “meitām” ar vienu roku katastrofāli sagandēs finanšu rādītājus, bet ar otru pieprasīs veidot papildu uzkrājumus nedrošajiem kredītiem?

Citos apstākļos, pirms gada pusotra vai diviem šādai diskusijai nebūtu ne vainas. Arī tad bija gluži labi redzams, ka eksporta pozīcijas vājinās, bet tad tas nevienu neinteresēja, tāpat kā Strazda vīterošana par atalgojuma pieaugumu salīdzinājumā ar produktivitāti. Tagad “alternatīvie” uzpeld bariem.

Nu nekas, katram laikam savas pazīmes. Zvirbuļi žvadzina, būs silta diena. Kaķi un bomži lien ārā no pažobelēm, pavasaris klāt. Devalvatori spieto, nākamgad būs labāk. Cerams.

Kad klajā nāk kāda lielāka šmuce vai neizdarība, vidējais latvietis parasti saka, ka normālā valstī tā vis nebūtu. Ja vidējam latvietim vaicāsi, kur tāda normālā valsts atrodas, viņš noteikti zinās teikt, ka rietumos, bet sīkāk nepaskaidros.

Cik noprotams, normālā valstī ir mazi nodokļi un lielas pensijas, politiķi ir godīgi, profesionāli un trūcīgi, izglītība un sabiedriskais transports ir par velti, tiesas ir taisnīgas, bet no cietumiem iznāk gara gaismu atguvuši un savu dzīves ceļu atraduši cilvēki.

Tas vēl nav pierādīts, bet klīst runas, ka “laimīgo zemi” patiesībā ir radījusi cariskās Krievijas cenzūra — tāpat kā padomju cenzūra vēlāk laimes lāci, kas ir nepārprotama atsauce uz lielo kaimiņu. Manuskriptā Sprīdītis esot gribējis doties uz normālo valsti, bet Sūnu ciemā esot ieradies normālais lācis.