Ir izveidojusies interesanta situācija ar Parex mazākuma akcionāriem. Valdība esot nosūtījusi samērā ultimatīvu vēstuli, par ko akcionāri ir pagalam sašutuši; ar viņiem nerunājot, izsakot te visādus draudus, kas tā par attieksmi pret nodokļu maksātājiem utt. No vienas puses — jā, ir samērā nepatīkami, ja kapitāldaļas, kas vēl nesen bija visnotaļ vērtīgas, piedāvā atpirkt par baranku. No otras — ja valsts nebūtu iejaukusies, visticamāk, šīs kapitāldaļas pašlaik arī būtu vērtas to 1 santīmu, ko par tām piedāvā. Un akcionāriem tas ir labi zināms.
Runas par negribēšanu pārdot, ilgtermiņa ieguldījumiem utt. gan uztveru vienkārši kā tirgošanos, lai panāktu ko tuvāku “tirgus cenai”. Lai gan arī tā pašlaik nav skaidra — nav tirgus, nav cenas.
{ 2 comments… read them below or add one }
Lai gan var izprast valsts vēlmi nopirkt no mazākuma akcionāriem akcijas par maksimāli zemu cenu (un tāda vēlme būtu jebkuram, kurš plānotu nopirkt 100% uzņēmuma), mazākuma akcionāriem ir visas tiesības paziņot: “Manuprāt manas akcijas ir vērtas 99.35Ls gabalā. Negribi, nepērc!”. Es īsti nevaru iedomāties legālu veidu, kā var valdība (vai jebkurš cits pircējs) piespiest neatkarīgu trešo pusi pārdot savas akcijas zem to iedomātās cenas. Nu valdība, protams, var izdarīt kaut kādu idiotismu caur saeimu ar likumdošanu, kā tiko ļoti veiksmīgi sadarīja jau ar pvn, piemēram, izdot likumu par mazākuma akcionāriem a/s Parex vai ko tamlīdzīgu.
Tieši tā — saskaņā ar Banku pārņemšanas likumu :)