Šodien ziņās lasu, ka Lattelecom esot uzvarējis Satiksmes ministrijas izsludinātajā konkursā par digitālās TV apraidi Latvijā, kas esot jāievieš līdz 2012. gadam. Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, varam būt pārliecināti, ka lauku iedzīvotāji atkal paliks bešā.
Lattelecom
Ja atceramies, līdzīgs līgums starp Latvijas valsti un Lattelecom (juridiski līgumslēdzējas puses bija Latvijas valdība un A/S Tilts Communications) tikai noslēgts arī 1994. gadā. Arī toreiz pēc Satiksmes ministrijas izsludināta konkursa. Cita starpā tas paredzēja, ka Lattelecom līdz 2002. gadam ir jāpabeidz sava fiksētā sakaru tīkla modernizācija (digitalizācija). Kā zinām, tas netika darīts.
Šovasar man bija iespēja vērot šo digitalizācijas darbu noslēgumu Kurzemes piekrastē. Abonentiem, kas spītīgi nebija atteikušies no brakšķošās un krakšķošās analogās līnijas par 3,54 Ls/mēn., no kuras galvaspilsētu sazvanīt ilgu laiku bija gandrīz neiespējami, līnijas tika digitalizētas. Atbrauca pāris montieri un pie katras mājas operatīvi uzstādīja vairākus metrus garu kātu no alumīnija caurulēm. Caurules galā uzstutēja “asakas” tipa antenu — līdzīgu tām, ar kurām Padomju laikos radioamatieri uztvēra Zviedrijas un Somijas TV. Atceramies, tas viss notiek šogad, laikā, kad mobilie tālruņi sver ap 100g.
Ak jā, šī digitālā līnija piedāvā arī ultrašaurjoslas interneta pieslēgumu — iezvanpieeju ar ātrumu ~30 Kb/s.
Neskatoties uz to, ka nenotiek pat pāreja pie cita operatora, bijušo numuru abonenti nevar saglabāt.
Triatel
Arī pagājušā gada janvārī Satiksmes ministrija paziņoja par kārtējā digitalizācijas konkursa uzvarētāju. Šoreiz tas bija A/S Telekom Baltija (jeb Triatel), kas ieguva tiesības uz 4 milj. Ls finansējumu “platjoslas sakaru infrastruktūras attīstībai lauku apvidos”. 3 milj. Ls apņēmās apmaksāt Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), 1 miljons jāapmaksā pašai Latvijas valstij.
Projekta pamatojums — t.s. “pēdējā jūdze” sakaru operatoram izmaksājot pārāk dārgi, tādēļ šīs sakaru infrastruktūras iekārtas un to uzstādīšanu apmaksā ERAF, lai operators varētu gūt peļņu no “nerentablajiem” klientiem. Šeit gan vēl varētu piebilst, ka tajā pašā Kurzemes piekrastē vairāki aktīvisti ir uzstādījuši radiolinka pieslēgumus par saviem līdzekļiem, tātad arī šis arguments nav pilnīgi patiess.
Pagājušā (2007.) gada decembrī pat painteresējos Satiksmes ministrijā, vai šis projekts vēl ir aktuāls. Ministrijas speciāliste bija ļoti atsaucīga un operatīvi atbildēja:
“Līdz nākamā gada vasarai visā Latvijas teritorijā būs pieejami platjoslu sakari.”
Diemžēl paša Triatel mājaslapā varam pārliecināties par pretējo — Kurzemes piekraste vēl joprojām (2008. gada decembrī, 2 gadus pēc konkursa beigām) ir mirusī zona, kurā pēdējo gadu laikā neviena bāzes stacija nav uzstādīta.
Kā zināms, arī starp Telekom Baltija un Lattelecom ir noslēgts līgums par CDMA tīkla izmantošanu.
Secinājumi
Lielākajās pilsētās, protams, viss būs kārtībā, un mēs arī turpmāk varēsim izvēlēties vienu no vismaz četriem interneta un vēl tikpat kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr citur tik spīdoši nebūs.
Lattelecom pārstāvji vēsta:
“Lattelecom ir izbūvējis, un tam pieejama infrastruktūra visā valstī, kas piemērota apraidei.”
Es pieņemu, ka ar “infrastruktūru” nav domāta vairākus metrus garā metāla caurule uz jumta, bet viens ir skaidrs — piemēram, Kurzemes piekrastē ļaudis varēs turpināt grozīt analogās antenas un stutēt mazos Viasat šķīvīšus (”pirmo pusgadu par velti”), un tā tas turpināsies vismaz līdz 2012. gadam. Kad varbūt nāksies palikt pavisam bez TV signāla.
{ Comments on this entry are closed }
