Jauni pavērsieni prasa jaunus melus un puspatiesības. To pēdējās dienās ir bijis sevišķi daudz — lūk, tikai dažas.
Latvijā esot salīdzinoši zems nodokļu slogs darbaspēkam
Dzirdēts vienā no Panorāmas sižetiem, bija pat tabuliņa ar Latviju vienā no pēdējām vietām IIN likmes ziņā.
Nu, tā vienkārši nav. No summas, ko uzņēmumam izmaksā viens darbinieks, valsts paņem 45% (neskaitot neapliekamo minimumu, kas izpaužas kā 20 Ls nodokļa atlaide). Salīdzinot ar to pašu Dāniju, kur ir Eiropas niknākais progresīvais ienākuma nodoklis, piemēram, darbinieks ar 1500 Ls algu nodokļos nomaksās ~29% (21% IIN + 8% soc. apdr. iemaksas).
Nodokļu slogs esot pārcelts no darbiniekiem uz patēriņu
Pašlaik nodokļu slogs darbaspēkam ir 45%, pēc IIN samazinājuma tas būs 42,8%, tātad kopējais samazinājums ir ~5%.
PVN likmes palielinājums ir 16,7-320% (tagadējās likmes attiecība pret gaidāmo).
Tātad nodokļu slogs ir vienkārši palielināts, lai aizlāpītu negaidītu caurumu budžetā.
Samazinātās PVN likmes esot nepamatotas
Pirmkārt, nevar jebkurai nozarei brīvi piemērot samazināto likmi — to nosaka stingras ES prasības. Ja paskatāmies uz katru nozari atsevišķi, ātri vien top skaidrs, kādēļ šāda likme piemērota.
Grāmatu izdošana tik mazā valstī, kāda ir Latvija, neapšaubāmi ir nerentabla padarīšana, jo tirāža nekad nebūs un nevar būt tāda kā Rietumeiropā. Tādēļ iespiešana, tulkošana, salikšana, noformēšana utt. sanāk proporcionāli dārgāka, ko ir tikai normāli kompensēt valstij.
Tas pats attiecas uz presi — lasītāju mazāk, pirktspēja zemāka, izdevēja ienākumi mazāki.
Medicīnas iekārtas — Latvijā medicīnas pakalpojumi ir ar PVN neapliekami, tādēļ PVN par diagnostikas iekārtām un protēzēm, ko apliekamu pakalpojumu sniedzējs vienkārši norakstītu priekšnodoklī, medicīnas sabiedrībām ir “jānorij” pašām.
Ir pamatoti iemesli, kādēļ nevar ieviest kapitāla pieauguma nodokli
Šādu nodokli jau gadiem (ja ne gadu desmitiem) ir ierosinājuši ieviest ekonomisti, FM speciālisti, opozīcijas partijas utt., bet vienmēr ir atradies kāds pamatots iemesls. Šoreiz tas esot tāds, ka to nevarot ieviest jau ar nākamgadu, jo tas būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Atšķirībā no PVN palielinājuma par 320%, piemēram?
Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma
Šis it kā būtu tas dokuments, kuram vajadzētu pamatot valdības histērisko rosību, bet, kā jau ierasts, tas ir pilnīgi tukšs papīrs, ko ir sacerējis kāds vecākais referents ar vājām valodas un argumentācijas prasmēm. Tādas programmas nav, un par ekonomikas stabilizēšanu vai — vēl labāk — atjaunošanu nav domāts.
Rīcības pamatprincipi taču būtu skaidri — veicināt patēriņu, palielināt pieejamo līdzekļu daudzumu tausaimniecībā, stimulēt eksportu, bremzēt importu. Lai to sasniegtu, nodokļu slogs ir jāmazina un jāpārnes no darbaspēka uz patēriņu. Kā jau minēju, tas nenotiek.
Nodokļus vajagot paaugstināt, kamēr cenas krīt
Un tādēļ šis esot piemērots mirklis.
Tieši pretēji, nodokļus vajag paaugstināt tad, kad ekonomikā ir pārmērīgs līdzekļu daudzums un paaugstināta pirktspēja, nevis tad, kad cenas krīt pieprasījuma un pirktspējas samazinājuma dēļ.
Visas nodokļu izmaiņas būšot jāsaskaņo ar SVF
Lai gan SVF, protams, var izvirzīt savas prasības attiecībā uz izsniegto aizdevumu izlietojumu, visi mājieni par to, ka samazinātās PVN likmes saglabāšana, piemēram, grāmatizdevējiem, būšot jāapstiprina SVF, ir klaja demagoģija.
Latvija ciešot no starptautiskās finanšu krīzes
Latvija cieš no tā, ka vairākus gadus ir mākslīgi stimulēta līdzekļu pārplūšana no ražojošajām nozarēm uz spekulatīvām darbībām ar nekustamo īpašumu, vienlaikus garantējot nesamērīgu peļņu finanšu starpniecības, būvniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem, sakropļojot darbaspēka tirgu un paplašinot “pelēko” ekonomiku. Recesija bija neizbēgama, bet pasaules likviditātes krīze ir tikai katalizators, kas to veicināja.
{ 2 comments }
