September 2008

Jau pāris gadu gandrīz nemaz nesekoju līdzi grozījumiem nodokļu normatīvajos aktos, tādēļ ar interesi izlasīju Deloitte sagatavoto “informāciju par darījumu ar vērtspapīriem aplikšanu ar ienākuma nodokļiem”, ko mums laipni piedāvā Hansabanka. Sevišķu uzmanību piesaistīja pirmā rindkopa.

Ienākums no vērtspapīru, kuri ir iegādāti pārdošanas nolūkos vai kuri tiek pielīdzināti saimnieciskās darbības ienākumam, ir apliekams ar IIN. Tomēr ne likumā, ne arī praksē nav skaidri noteikti kritēriji, pēc kuriem varētu noteikt, vai vērtspapīri ir iegādāti pārdošanas nolūkiem, kā arī nav skaidru nosacījumu, kādiem dokumentāriem pierādījumiem ir jābūt, kas ļautu nošķirt pārdošanai iegādātus vērtspapīrus no savā īpašumā vai komerciālos nolūkos iegādātiem vērtspapīriem. Tādēļ praksē vērtspapīru pārdošana tiek pielīdzināta sava īpašuma atsavināšanai, kas veido ar IIN neapliekamu ienākumu. Tomēr pastāv risks, ka ievērojot ekonomisko būtību, Valsts ieņēmumu dienests ienākumam no vērtspapīru pārdošanas var papildus aprēķināt IIN, tādēļ nodokļa aprēķināšanas nolūkiem katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli un atbilstoši darījuma faktiskajiem apstākļiem.

Daži apsvērumi šajā sakarā.

• pārdošanai iegādāti vērtspapīri (neņemsim vērā kalambūru ar nolūkiem, kas vairāk piederētos iepazīšanās sludinājumiem) – termins šķiet nedaudz dīvains. Piedošanu, kam tad vēl? Pēdējā laikā nav sanācis dzirdēt par skābēšanai vai marinēšanai iegādātiem vērtspapīriem. Plašas finanšu krīzes apstākļos varbūt vēl varētu runāt par kurināšanai iegādātiem vērtspapīriem, bet citādi šķiet, ka visus vērtspapīrus iegādājas pārdošanai.
  (Jā, jā, jā, ir tur arī obligācijas, maturity date, kontroles nodrošināšana utjp., bet runa ir par atsavināšanas brīdi un kapitāla pieaugumu, tātad tas ir nebūtiski.)
• Labi, nost ar kasīšanos par likuma burtu, ir arī citas lietas, par ko kasīties. Nojaušu, ka termins ir aizgūts no nekustamo īpašumu nozares, kur varētu būt pretmets – dzīvošanai iegādāts īpašums. Tomēr šeit atšķirība būtu tāda, ka dzīvošanai iegādātā īpašumā parasti likumā paredzēto laiku arī nodzīvo, savukārt laimīgu vecumdienu nodrošināšanai paredzētie vērtspapīri nelielu akciju tirgus izmaiņu rezultātā var ātri vien pārvērsties par tūlīt pat pārdodamiem vērtspapīriem.
• Man šķiet, ka Latvijā jau tāpat pietika jomu, kurās “nav skaidri noteiktu kritēriju”, kas, kā gudrās grāmatās raksta, ir pirmais korupcijas priekšnoteikums. Turklāt rodas jautājums – ja Jānis Bērziņš iegādājas 3 uzņēmuma A akcijas par 20 latiem, tās pārdod un par iegūtajiem 22 latiem iegādājas 2 uzņēmuma B akcijas, kuras pēc mēneša pārdod, vai viņam būtu jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam un pēc tam jāiesniedz pieteikums par saimnieciskās darbības izbeigšanu? Tā sanāk. 250 Ls sods, ziniet.
• Līdz ar jaunās 15% likmes ieviešanu sanāk, ka fiziskajām personām par procentu maksājumiem un dividendēm, kas saņemtas no kādas valsts, kas neietilpst ES vai EEZ, nodoklis jāmaksā vai nu pēc 15%, vai arī pēc 25% likmes. Cilvēks tas pats, ienākums tas pats, kur loģika?

{ 0 comments }

{ 0 comments }

Jeb 264 km gar jūru, tāda ir mana vasaras skriešanas bilance. Centos skriet katru dienu, kad netraucēja sīkas traumas, agresīvi laika apstākļi, braucieni uz Rīgu vai ārvalstīm. Sāku tieši pirms 2 mēnešiem, 8. jūlijā, kad sākās mans atvaļinājums, kas pēcāk arī izvērtās par pārkāpšanu atpakaļ pašnodarbinātā statusā (jāpiebilst - daļēji tieši šī iemesla dēļ).

Šorīt šķiet, ka sezona ir gandrīz galā, tādā vējā vairs nevar.

{ 0 comments }

Latvijas iekšpolitisko norišu vērošana, protams, ir destruktīva un degradējoša nodarbe, bet palaikam uzpeld arī tādas pērles, par kurām var tikai sajūsmināties.

Viena no tādām ir Punkts Viens, absolūti ideāls krīzes premjers. Nebūt ne pieņemto lēmumu dēļ – šajā ziņā nostāja paliek nemainīga. Atņem tam, kam visvieglāk iespert, neaiztiec to, kas var iekost, un ļauj taču saviem ļaudīm saņemt savus 10 pročus, sak’, cilvēkam tak jāēd arī ir. Nē, es sajūsminos par visu to tēlu, imidžu, iznešanos, runas veidu, tas viss ir savā ziņā nostrādāts līdz pilnībai.

Sirms, cienījams kungs, ar stāju, ar mugurkaulu, pašcieņu, viņš pašlaik var pateikt daudz ko tādu, par ko kurš katrs spīdīgs apalītis dabūtu pa galvu. Krīzes dikcija – fatālistiska pūšana, drūmas nopūtas, par ko sajūsminos jau sen, bet vienlaikus apņēmīga un sparīga runa, kuru tā kā būtu neērti pārtraukt. Strukturēts argumentu izklāsts, tajā pašā laikā samudžinot faktus, mētājoties no vienas tēmas uz citu un ieslīgstot nevajadzīgās detaļās, lai atstātu absolūtas kompetences iespaidu, ko vēl var papildināt ar izdrukātu tabuliņu pavicināšanu vietā un nevietā. Un pēdējā laikā to vēl papildina naratīvs – tad mēs vienojāmies tā, pēc tam mēs nolēmām sekot līdzi tam, tad mēs konstatējām to un to un tādēļ bijām spiesti mainīt savu lēmumu, bet trešajā sēdē uzdevām sagatavot tādus datus, kurus saņēmām tikai vakar, un tie dati ir tādi, saprotiet, tādi! Lielisks zibensnovedējs.

Ir arī dažas spīdošas stratēģijas, piemēram, tajā pašā KNAB zādzības lietā. Droši vien jau tapušas sūra darba gaitā, garajos mēnešos, kad nekādi nevarēja izdomāt, kā varētu tā smukāk no cilvēka atbrīvoties. Šeit man patika, kā tika izmantots ģenerālprokurors – augstākajā mērā principiāls (un tādēļ arī prognozējams) cilvēks –, ļoti šaurs darba uzdevums un uzmanības prožektoru pavēršana vajadzīgajā virzienā un pareizajā mirklī. Arī savā ziņā pilnība, kaut kas no Gīra stepa izgājiena “Čikāgā”.

Un vēl viens prieciņš ir politisko aktieru runas mazās neveiksmītes. Interesantākās ir tās, kas parasti paliek nepamanītas. Tās lielās, kas paliek tautas apziņā, kā Zatlera misēkļi vai “Kastēna kārdināšana” (© Tīrons) parasti ir primitīvas un neinteresantas. Bet, piemēram, Slakteris vakar paziņoja, ka ar arodbiedrībām panāktās “vienošanās netiks…” un pauze, un tu jau redzi, kā cilvēks sastomās un prāto, ka laikam tomēr nebūs smuki teikt, ka vienošanās netiks pildītas, smadzenes drusku pamaļas, un acīs atspīd prieks par labāku formulējumu ”…tiks atliktas līdz labākiem laikiem”. Zelts!

{ 1 comment }