September 2008

Jau pāris gadu gandrīz nemaz nesekoju līdzi grozījumiem nodokļu normatīvajos aktos, tādēļ ar interesi izlasīju Deloitte sagatavoto “informāciju par darījumu ar vērtspapīriem aplikšanu ar ienākuma nodokļiem”, ko mums laipni piedāvā Hansabanka. Sevišķu uzmanību piesaistīja pirmā rindkopa.

Ienākums no vērtspapīru, kuri ir iegādāti pārdošanas nolūkos vai kuri tiek pielīdzināti saimnieciskās darbības ienākumam, ir apliekams ar IIN. Tomēr ne likumā, ne arī praksē nav skaidri noteikti kritēriji, pēc kuriem varētu noteikt, vai vērtspapīri ir iegādāti pārdošanas nolūkiem, kā arī nav skaidru nosacījumu, kādiem dokumentāriem pierādījumiem ir jābūt, kas ļautu nošķirt pārdošanai iegādātus vērtspapīrus no savā īpašumā vai komerciālos nolūkos iegādātiem vērtspapīriem. Tādēļ praksē vērtspapīru pārdošana tiek pielīdzināta sava īpašuma atsavināšanai, kas veido ar IIN neapliekamu ienākumu. Tomēr pastāv risks, ka ievērojot ekonomisko būtību, Valsts ieņēmumu dienests ienākumam no vērtspapīru pārdošanas var papildus aprēķināt IIN, tādēļ nodokļa aprēķināšanas nolūkiem katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli un atbilstoši darījuma faktiskajiem apstākļiem.

Daži apsvērumi šajā sakarā.

• pārdošanai iegādāti vērtspapīri (neņemsim vērā kalambūru ar nolūkiem, kas vairāk piederētos iepazīšanās sludinājumiem) – termins šķiet nedaudz dīvains. Piedošanu, kam tad vēl? Pēdējā laikā nav sanācis dzirdēt par skābēšanai vai marinēšanai iegādātiem vērtspapīriem. Plašas finanšu krīzes apstākļos varbūt vēl varētu runāt par kurināšanai iegādātiem vērtspapīriem, bet citādi šķiet, ka visus vērtspapīrus iegādājas pārdošanai.
  (Jā, jā, jā, ir tur arī obligācijas, maturity date, kontroles nodrošināšana utjp., bet runa ir par atsavināšanas brīdi un kapitāla pieaugumu, tātad tas ir nebūtiski.)
• Labi, nost ar kasīšanos par likuma burtu, ir arī citas lietas, par ko kasīties. Nojaušu, ka termins ir aizgūts no nekustamo īpašumu nozares, kur varētu būt pretmets – dzīvošanai iegādāts īpašums. Tomēr šeit atšķirība būtu tāda, ka dzīvošanai iegādātā īpašumā parasti likumā paredzēto laiku arī nodzīvo, savukārt laimīgu vecumdienu nodrošināšanai paredzētie vērtspapīri nelielu akciju tirgus izmaiņu rezultātā var ātri vien pārvērsties par tūlīt pat pārdodamiem vērtspapīriem.
• Man šķiet, ka Latvijā jau tāpat pietika jomu, kurās “nav skaidri noteiktu kritēriju”, kas, kā gudrās grāmatās raksta, ir pirmais korupcijas priekšnoteikums. Turklāt rodas jautājums – ja Jānis Bērziņš iegādājas 3 uzņēmuma A akcijas par 20 latiem, tās pārdod un par iegūtajiem 22 latiem iegādājas 2 uzņēmuma B akcijas, kuras pēc mēneša pārdod, vai viņam būtu jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam un pēc tam jāiesniedz pieteikums par saimnieciskās darbības izbeigšanu? Tā sanāk. 250 Ls sods, ziniet.
• Līdz ar jaunās 15% likmes ieviešanu sanāk, ka fiziskajām personām par procentu maksājumiem un dividendēm, kas saņemtas no kādas valsts, kas neietilpst ES vai EEZ, nodoklis jāmaksā vai nu pēc 15%, vai arī pēc 25% likmes. Cilvēks tas pats, ienākums tas pats, kur loģika?

{ 0 comments }