{ 0 comments }
From the monthly archives:
February 2008
Negaidīti un pārsteidzoši labs. Ģitāras bez studijas klīniskā skanējuma smeldz, elpo un runā, un “Josephine” ar bandžo pavadījumu šķiet pārāk personiska, lai skanētu no skatuves.
Kā izrādās, pietiek ieiet zālē pusstundu pirms koncerta sākuma, lai varētu stāvēt pie pašas skatuves un vērot katru stīgas kustību. Par ko arī prieks.
Turklāt Rea pēdējo dažu gadu laikā ir izdevis četrpadsmit blūza diskus, kuriem noteikti ir vieta manā plauktā.
{ 0 comments }
{ 0 comments }
