October 2007

Jau krietni pirms Beilijas uzrunas visi aptaujātie koalīcijas speķīši bija paspējuši pavēstīt, ka tā ir tikai akadēmiska runa, ka Latvijas valdībai nav saistoši ārvalstu pārstāvju izteikumi, ka Latvijas iekšējās lietas jārisina Latvijai pašai, ka pēc iestāšanās ES un NATO Latvijai vairs nav jāklausās citu valstu padomos, galu galā ka tas ir tikai Beilijas personīgais viedoklis, nevis ASV nostāja. Lai gan ASV, protams, diplomātiskā ceļā neapstiprinās, ka teiktā runa ir ASV pozīcija, tomēr katram kaķim skaidrs, ka vēstnieks nav tā persona, kas brauc uz ārzemēm lasīt lekcijas universitātēs un klāstīt savu personīgo pārliecību.

Acīmredzot arī Beilijai Latvijas nolauztās antenas, notrulinātie prāti un imunitāte pret signāliem ir šķitusi visai uzkrītoša, jo, atklāti sakot, tik graujošus izteiksmes līdzekļus nebiju gaidījis.

Noklausījos gan tikai kādu pusi runas (kā izrādās, lanet multivides straumēšana darbojas tikai ar VLC atskaņotāju), bet dzirdēju jaukas lietas. Tika pieminēti Latvijas “pašreizējie draudi brīvībai”. Apcerēta Linkolna uzruna par “government of the people, by the people, for the people”, pretstatot šo ideālu ar mūsu valdībai, kas kalpo tikai dažu personu interesēm. Pieminēti demokrātijas stūrakmeņi, ar kuriem mums ir tā švakāk, – neatkarīga tiesu vara, mediju neatkarība, vārda brīvība… Norādīts, ka jaunajai paaudzei šajos apstākļos nevajadzētu būt visai pārliecinātai par savu ekonomisko labklājību nākotnē. Un sevišķi uzsvērts, ka ASV palīdz tiem, kas paši izrāda iniciatīvu.

Pat nešaubos, ka koalīcija izmantos savu parasto taktiku – izliksies, ka notikums ir tik mazsvarīgs, ka par to pat nav vērts runāt. Vai varbūt pat izdarīs ko stulbāku un paģērēs paskaidrojumu par jaukšanos valsts iekšējās lietās. Redzēsim.

{ 2 comments }

Šorīt mediji vēsta par ASV vēstniecības izteiktiem “nopietniem signāliem” – otrdien ASV vēstniece teikšot pašreizējiem politikas procesiem veltītu runu, kuras doma būs šāda:

Kā Latvijai tuvs draugs un sabiedrotais mēs ticam, ka Latvijai arī turpmāk jānodrošina tiesiskas valsts principu, indivīda tiesību un demokrātijas pastāvēšana. Ņemot vērā nesenos notikumus, mūs uztrauc šo principu ievērošana Latvijā.

Tas gan nav nekāds jaunums, jo līdzīgas bažas ASV vēstniecība izteica jau pirmajā oktobrī Ārvalstu padomnieku grupas sanāksmē (tikai toreiz, šķiet, arī medijiem tās palika nepamanītas):

ASV vēstniecības pārstāvis atzina, ka ASV seko šā brīža notikumiem Latvijā, un izteica atbalstu KNAB darbam korupcijas novēršanā un apkarošanā, kas veicina tādu tiesisku sistēmu, kura balstīta uz likuma spēku, nevis politisku iejaukšanos.

Tiesa, t.s. koalīcijas politiķiem ir fenomenāla spēja nereaģēt uz nekāda veida “signāliem”. Atceramies Barrozu, kas cītīgi raidīja diskrētus un arī gluži nepārprotamus signālus, līdz bija spiests rakstīt oficiālu vēstuli Latvijas valdībai ar lūgumu izvirzīt citu kandidātu Eiropas komisāra amatam. Atceramies Hadsonu, kuram jau droši vien rokas nokaltušas, publicējot rakstus “Dienā”. Atceramies tās pašas reitingu aģentūras, kuru teikto Latvija izliekas nedzirdam. Vai, piemēram, ekonomistu un investoru organizāciju neatlaidīgos pūliņus norādīt uz ekonomikas kaišu cēloni, cita starpā Andra Strazda rakstu 2005. (!) gada “Aversā un reversā” par inflāciju, nodokļiem un algu iesaldēšanu. Vai Rimševiča regulārās un neauglīgās uzrunas. Galu galā atceramies prezidenti, kuras nepārvaramo vēlmi noraidīt drošības iestāžu likumu grozījumus gaišajām galvām tā arī neizdevās saprast. Saprotam tikai ar mietu vai referendumu.

Interesanti, vai arī Beilijai būs “sniegta nepatiesa informācija par situāciju valstī” vai “radies nepareizs priekšstats”?

{ 1 comment }