Ikreiz, kad notiek kāds prāvāks klimata pārmaiņu izbazūnēšanas pasākums, parādās arī pa kādam jaunam rakstam, ka nekādas izmaiņas nenotiek, tās ir nenozīmīgas, nav aktuālas, nav cilvēka izraisītas vai kādu citu iemeslu dēļ nebūtu jārisina.
Kad “Neērtā patiesība” bija sava slavas viļņa virsotnē, divi profesori (ja nemaldos, no Kembridžas) publicēja rakstu, ka nākamajām paaudzēm būšot pavisam cita mēroga IKP un resursi, tādēļ klimata pārmaiņu novēršana tāds sīkums vien būšot, un līdz ar to tagad nekas neesot jādara (manuprāt, pilnīgs absurds, tālāk pat neiedziļināšos).
Vēl nesen Vāclavs Klauss (Čehijas prezidents, starp citu) kritizēja ap globālo sasilšanu sacelto jezgu. Daži viņa argumenti ir neapstrīdami, tomēr kopumā viņš pārāk augstu vērtē sabiedrības racionalitāti, par ko WWF Honkongas priekšsēdētājs viņam arī dažas dienas vēlāk aizrāda.
Savukārt šodien kā atraugu pēc Live Earth koncerta Dienā var lasīt Bjerna Lomborga spriedelējumu:
Copenhagen Consensus projekts pulcēja augstākās klases domātājus, arī četrus Nobela prēmijas laureātus ekonomikā, lai izskatītu iespējas, ko mēs varētu sasniegt ar 50 miljardu dolāru investīciju “laba darīšanai” mūsu planētai.
Viņi izskatīja vislabākos pētījumus un secināja, ka projekti, kuri prasa relatīvi nelielus ieguldījumus, piemēram, sagādāt mikrouzturvielas tiem, kuri cieš no barības vielu trūkuma, nodrošināt lielākus resursus HIV/AIDS profilaksei, pienācīgi censties sagādāt dzeramo ūdeni tiem, kuriem tā trūkst, dotu daudz vairāk labuma nekā tie miljardi dolāru, kurus mēs varētu iztērēt oglekļa izmešu samazināšanai, lai cīnītos pret klimata izmaiņām.
Pirmkārt, ir muļķīgi pieminēt tādus jēdzienus kā “laba darīšana planētai”. Planētai tāpat ir labi, toties mums drīz nebūs labi – viena vidēja ilguma cilvēka mūža laikā homo sapiens populācijas skaits ir trīskāršojies. Jo vairāk cilvēku, jo vairāk piesārņotāju – tik daudz resursu šeit vienkārši nav.
Otrkārt, ir absurdi noteikt kaut kādu brīvi izvēlētu, smieklīgi mazu budžetu un pēc tam secināt, ka ar to tāpat neko prātīgu nevar panākt, tādēļ labāk nedarīsim neko, tikai nedaudz palīdzēsim trūkumcietējiem.
{ 2 comments }
ikona vīd tikai pie “arhīva” rakstiem, kas ir vecāki par gadu. Pieņemu, ka tas ir mēģinājums piesaistīt vairāk abonentu, tomēr pats domāju abonementu vairs nepagarināt. Ja saturs ir par brīvu, tad vismaz vajadzētu pacensties un maksimāli piesārņot to ar reklāmām; savukārt, ja Web lapa ir tik pārskatāma un ērti lasāma kā Economist.com, zūd iemesls maksāt par drukātu izdevumu.
