Ilvars Metnieks par brīvdienu mājokļiem raksta, ka to “atjautīgai izveidei un iekārtojumam nepieciešami daudz mazāk resursu”. Nez, nez, mana pieredze liecina par pretējo.
Mēģinājām pirms vasaras nedaudz uzlabot apstākļus, bet procesu nācās atstāt pusratā. Nu labi, mēnesi pēc bēbja piedzimšanas varbūt finansiāli nav tas labākais laiks labiekārtošanas darbiem, bet tomēr – santehnikai, izolācijas un apdares materiāliem naudas vajag tikpat cik Rīgas mājoklim. Labi, var ekonomēt uz kosmētisko remontu un mēbelēm, kas, protams, visus šos gadus tiek darīts un droši vien tā arī turpināsies, bet principā tāds “brīvdienu mājoklis” spēj uzsūkt tieši tikpat daudz naudiņu kā Rīgas dzīvojamā platība. Vienīgās atšķirības tātad būtu, ka a) burbulis no Rīgas uz laukiem vēl nav pārvācies, tādēļ šur tur pieņemama mājele vēl varētu būt pieejama par labu cenu, b) laimīgais īpašnieks varētu ietaupīt uz statusa priekšmetiem, sak’, tas jau tikai vasarai.
Tomēr ar laiku arī šīs atšķirības zudīs – jā, dzimtās āres mums ir plašas, bet tādu tiešām foršu vietu nemaz ar nav tik daudz. Izskatās, ka labākās privātās piejūras zemes jau ir izķertas, turklāt tagad TP ir iecerējusi rīkot operāciju “Motte – 2″, par īpašiem nopelniem partijas un lielās dzimtenes labā piešķirot leiškalniem, bašariniem un citiem tamlīdzīgiem valsts piejūras teritorijas, tātad arī “lētā” jeb pieejamā gala piedāvājums būs būtiski sašaurinājies.
Par b) jeb tādu paviršāku pieeju mājas labiekārtošanai – nu, tas arī nav uz ilgu. Agrāk pavasarī aizbraucām uz laukiem, nopļāvām zāli, nopriecājāmies “eku smuki” un naski kātojām jūrmalas virzienā. Tagad kaimiņos dzīvo kadrs, kurš savu ar lāzera līmeņrādi mērīto mauriņu pļauj 3-4 reizes nedēļā. Visi citi apkārtējie kaimiņi arī ar pārliecību pievērsušies zāles darbiem, tātad vienkārši ar trimmeri nolīdzināta zālīte vairs galīgi nav forši. Tas pats, protams, attiecas uz fasāžu un jumtu apdares kvalitāti – rodas nepatīkami kontrasti.
Tātad jautājums par to, vai ar tādu brīvdienu mājokļu standartu ieviešanu arvien pieaugošā vidusšķira nejūdzas lielākās saistībās, nekā būtu saprātīgi. Bet tas jau latviešiem ir raksturīgi :)
{ 2 comments }
