Kamēr Diena pa visu pirmo lapu nodrukājusi kliedzošu virsrakstu “Saeima dod zaļo gaismu pretinflācijas plānam”, Standard & Poor’s neizklausās visai pārliecināti:
The downgrade reflects the expectation that the Latvian government’s recently adopted anti-inflation plan will only slowly reverse rapid growth in the current account deficit and external debt, resulting in an adjustment process that is potentially more disruptive than a more comprehensive policy approach. [..] Although the general government is expected to balance its accounts in 2007 under its anti-inflation plan, it implies only a very mildly anti-cyclical stance, which is unlikely to have a sufficient dampening effect on domestic demand.
Tātad, ko godātie kungi atkal ir sastrādājuši:
1. Inflācijas plāna ietvaros ir paaugstināts reģistrācijas nodoklis “jaudīgiem” auto (jaudu gan dīvainā kārtā likumdevējs nosaka pēc motora tilpuma, nevis Zs/kW). Viena no problēmām šeit varētu būt tāda, ka neviens pagaidām nespēj paskaidrot, kāda, ellē ratā, šiem jaunajiem noteikumiem ir saistība ar inflāciju.
Nemaz nerunājot par to, ka CPI grozā auto neietilpst, bet šāds papildu nodoklis arī nekādi nevar ietekmēt tekošā konta deficītu, jo jaudīgo auto patēriņš tādēļ vien nesamazināsies. Ja bija vēlme bremzēt luksusauto importu, likmei bija jābūt proporcionālai cenai, nevis dzinēja tilpumam.
Jau atkal jaunie ierobežojumi “kož” tikai mazāk turīgajai iedzīvotāju daļai.
2. Pārdodot nekustamo īpašumu, būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja īpašums nav piederējis vismaz 5 gadus.
Šāda norma nekādā veidā neierobežo “spekulantu” darbības iespējas, jo pašreizējos īpašumus varēs brīvi pārdot jebkurā gadījumā, bet turpmāk mierīgi turpināt “strādāt”, izmantojot opciju un cerību līgumus un plašu klāstu citu “instrumentu”. Tātad vienīgais cietējs būs labticīgais mājokļa pircējs, kuram radīsies problēmas ar kredīta atmaksu.
Jauka izvēle – atdot 25% no dzīvoklīša cenas valstij vai ļaut bankai to atsavināt un pārdot par smiekla cenu a.k.a. ātrās realizēšanas vērtību. Ja vēl ņem vērā visai prāvo varbūtību, ka pārskatāmā nākotnē dzīvokļu cenas kritīsies, šī norma ir kārtīgs trieciens zem jostasvietas.
3. Par jaunajām VID izziņām esmu rakstījis jau iepriekš. Būtībā tas ir pilnīgs absurds – mēģināt šādi ietekmēt banku kredītpolitiku. Ja nodrošinājums ir pietiekams, bankai ir pilnas tiesības izsniegt kredītu arī tad, ja ienākumi ir niecīgi vai to nav vispār. Šajā ziņā bankas jau tagad ir nepietiekami elastīgas.
Pat tad, ja šīs normas nebūtu neefektīvas, sociāli netaisnīgas un citādi bezjēdzīgas, tās ir arī nokavētas. Nav jēgas mākslīgi bremzēt tirgu, kad tas stabilizējas, – tā var tikai pietuvināt daudz aprunāto hard landing uz mieta.
Un vecās pļāpas par “stingro” fiskālo politiku – kāda tur stingrība, ja ar 12% IKP pieaugumu un vēl daudz lielāku (29%) nodokļu ieņēmumu palielinājumu pagaidām mērķis ir tikai sasniegt bezdeficīta budžetu?
{ 1 trackback }
{ 6 comments }
bankas arī sākušas pieprasīt rakstīt uz vietas paskaidrojumu par to kur ņēmi naudu ja nes to iemaksāt kontā….
Ja? Nebiju manījis, tas man arī ir aktuāli. Kurā bankā tā?
Domājams, tā viņi tikai zaudēs klientus, jo visas noteikti tā nedarīs.
Ja nemaldos, FKTK ir noteikumi bankām, kuros paredz, ka bankām ir jāpieprasa klienta paskaidrojums par potenciāli aizdomīgiem darījumiem tādiem kā:
- lielas skaidras naudas iemaksa vai izņemšana no konta (ja nemaldos, tas limits bija pie ~5000LVL);
- lielas skaidras naudas summas konvertācija (arī šķiet virs ~5000LVL);
- atkārtoti identiski darījumi ar skaidru naudu, utml.
Viņu mājas lapā patiesībā ir daudz lietderīgas informācijas http://www.fktk.lv/lv/komisija/jautajumi_un_atbildes/kreditiestades/20020625_fatf_vadlinijas_finan
Pēdējā laikā gan neesmu sekojis līdzi, bet agrāk tā summa bija 10k LVL, pie kuras bija jāziņo Burkāna kunga vadītajiem noz.ieg.līdz.leg.novērš. dienderiem, kas ziņojumu ielika mapītē, mapīti noglabāja plauktā un tālāk arī neko nedarīja.
Bet ne par to. 10k ir normāla summa, tas jau ir nopietns darījums, par kuru var prasīt atskaitīties, – tur viss ir kārtībā. Problēma sākas tad, ja prasa paskaidrojumu par 500-1500 iemaksātām vietējām naudiņām, kas viennozīmīgi ir aldziņa. Tas man šķiet nepieņemami.
Tiesa, jurisv par summām neko nekonkretizē un par info ticamību arī ne…
par 2. punktu: ko nozīmē opciju cerību līgumi?
Cerību līgums ir solījums nākotnē pārdot kaut ko, kas tev vēl nepieder, aber opciju jeb iespēju līgums sniedz tā turētājam iespēju nākotnē kaut ko iegādāties vai pārdot par iepriekšnoteiktu cenu.
Comments on this entry are closed.