Pāris vārdos par t.s. “bronzas kareivja” krīzi un Saeimas balsojumu, kas šodien rotā Dienas pirmo lapu.
1. Nav grūti pamanīt, ka Krievija par saviem pilsoņiem ārvalstīs sāk satraukties tad, kad Krievijas pilsoņi taisa mēslus Krievijā, – tas būtu vispārzināms fakts. Tā nu sagadījies, ka tieši tagad ārvalstu prese raksta par demokrātijas vājināšanos Krievijā (ja nu tur vēl ir kas vājināms) un mītiņa tuvumā gadījušos pensionāru dauzīšanu ar stekiem.
Un, kā esot izteicies kāds Igaunijas diplomāts, Igaunija ir kā mazs šunelis, kuram var viegli iespert.
2. Deputātiem rūpot attiecības ar Krieviju, jo sevišķi pirms robežlīguma ratificēšanas. Es tik tiešām neredzu Latvijas ekonomiskos ieguvumus no robežlīguma – to var skatīt tikai plašākā kontekstā kā ES un Krievijas attiecību normalizēšanas rīku.
Kādēļ MK robežlīgums bija tik steidzami “jāizgrūž cauri”? Jo Putins tā lika. Punkts.
3. Galu galā likumprojekta noraidīšana ir arī labs instruments, kā kārtējo reizi iespert pa pakaļu Jaunajam laikam, parādot tā elektorātam, ka partija vēl joprojām ir politiski impotenta. Bet valstiskas intereses? Neredzu.
{ 0 comments }
