Līdzīgi, kā Kalvītis daudzināja un slavēja anekdotisko “inflācijas apkarošanas plānu”, kuru neviens nav lasījis, tagad FM tikpat nekaunīgi melo arī par Fitch Ratings relīzi, kuru arī droši vien gandrīz neviens nepapūlēsies izlasīt.
Valsts kredītreitinga vērtējumu ietekmē ne tikai inflācijas un tekošā konta deficīta rādītāji, bet ļoti lielā mērā arī privāto aizņēmumu augstais līmenis pret valsts Iekšzemes kopproduktu (IKP), norāda Finanšu ministrijas komunikācijas departaments. Kā savā ziņojumā uzsver kredītreitingu aģentūra «Fitch Ratings», privāto aizņēmumu līmenis Latvijā sasniedz 100% no Latvijas IKP, un tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas pašreiz licis samazināt Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu.
Neko tādu Fitch Ratings neuzsver vis, un tas nebūt nav no svarīgākajiem faktoriem, jo tās ir sekas, nevis cēlonis.
Neliels tekstu salīdzinājums:
Aģentūra uzsver, ka nesen Latvijas valdības pieņemtais inflācijas novēršanas plāns ir liels solis pretī sabalansētas makroekonomiskas nodrošināšanai.
vs.
While the Latvian government’s new anti-inflation plan is an encouraging initial policy response to the country’s growing macroeconomic imbalances, the plan may not be sufficient to restore the economy to a sustainable path.«Fitch Ratings» arī norāda, ka, par spīti palielinātajam riskam, ko rada strauja ekonomikas sabalansēšana, valdības finanses ir spēcīgas, un par to liecina zemais valsts budžeta deficīta un valsts parāda līmenis.
vs.
Fitch notes that the Latvian government’s proposal to achieve a balanced budget in 2007, compared to its earlier target of a 1.3% budget deficit, represents only a moderate fiscal tightening.Aģentūra arī atzīmē – pakāpeniska makroekonomiskās situācijas noregulēšana nodrošinātu, ka Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējums atkal tiek novērtēts kā stabils.
vs.
Fitch believes that a smooth macroeconomic adjustment is still possible for the Latvian economy but that the likelihood of this is now lower. Indications that such an adjustment is taking place could lead to the Outlook being revised back to Stable. Nevertheless, the absence of a firmer resolve to address overheating could potentially lead to a downgrade.
Nu ko, visi nomierinājāmies un ejam uz banku pēc kredīta?
{ 4 comments… read them below or add one }
Eh, nu bet vajag taču! Šitā pāprast rakstīto. Pilnmēness.
Tas, ka medijos parādās melīgi vai maigi mierinoši raksti (sk. arī HBL Avotiņa komentāru šodienas Dienā) tieši pēc LB intervences valūtu tirgū ar mērķi noturēt lata/eiro koridoru, man liek kļūt piesardzīgam.
Toties mums tagad valstī ir viena vecākā referente, kas savā CV var rakstīt “Sastādīju un virzīju apstiprināšanai valdībā Latvijas Republikas makroekonomiskās situācijas stabilizēšanas plānu”. Nevāji, ne? :)
Varbūt viņi ir tulkojuši kādu citu relīzi? Nu šitik greizi nevar aizšaut netīšām… :)
Žēl tikai, ka šī ļoti interesantā bloga ieraksti sasniedz kādu 0.000x% no Latvijas iedzīvotājiem. T.i. mēs jau varam savā elitārajā slānī daudz ko zināt un izprast, bet masas miermīlīgi blējot slāj tālāk pa tām norādīto ceļu.
Viņi nav tulkojuši, viņi ir radījuši savu versiju. Nav jau tādas skaidras robežas, kad beidzas izskaistināšana un crisis management, ko [varbūt] tagad māca arī mūsu PR darboņiem, un sākas meli. Nezinu, vai tā ir Melnaces pašas iniciatīva, drīzāk jau norāde no oranžās “augšas”.
Nav jau arī citas relīzes, uz ko atsaukties. Ir marta pētījums, kas bija kā pirmais brīdinājums un kuru kabinets sekmīgi noignorēja. Šis ir otrais brīdinājums (kuru arī, acīmredzot, ignorē), tālāk droši vien jau būs rīcība. Līdzīgi kā ar mūsu pirmo eirokomisāri, ko divreiz noraidīja diplomātiskā ceļā, bet Ūsainis negribēja dzirdēt – pēc tam kārtoja oficiāli.
Starp citu, tajā pētījumā ir arī interesanti salīdzinājumi, piemēram likviditātes koeficients: Lietuva 99%, Igaunija 95%, Latvija 80%. Un tas viss dažu gadu laikā.
Bet paldies par komplimentu, Kārli, prieks dzirdēt.
Pēc statistikas spriežot, tas cipars tomēr ir drusku lielāks, bet visumā pēc plašas popularitātes netiecos – nudien negribas apollo vidējā līmeņa komentārus lasīt.