Piektdien Norvēģijas valdības pensiju fonds, kas pašlaik pārvalda ~220 miljardus eiro naudiņu, paziņoja par plānu turpmāk ieguldīt pasaules kapitāla instrumentos līdz pat 60% no fonda apmēra (līdzšinējo 40% vietā) – tajā skaitā, iespējams, nekotēto uzņēmumu pārpirkšanā, hedžēšanas fondos, n/ī spekulācijās utml.
Lai gan norvēģu pensionāru labklājība sevišķas bažas nerada, tomēr šāds lēmums šķiet nedaudz dīvains, ņemot vērā pēdējā laika negatīvo publicitāti par hedge funds pārvaldnieku absurdi dāsno atalgojumu, lēmumu necaurskatāmību, uzskaites neesamību un vājprātīgajiem biznesa modeļiem – un, protams, mājokļu tirgus gaidāmo/iespējamo lejupslīdi ASV, Lielbritānijā, Īrijā, Spānijā, Japānā un citur.
Savukārt private equity it kā pagaidām ir uz viļņa, bet – vismaz man tā šķiet – pašlaik ir arī viens no potenciālajiem nākamās lielās krīzes avotiem. Augstāka efektivitāte un īstermiņa peļņa kombinācijā ar nepietiekamu kapitalizāciju neizbēgami rada konkurences spiedienu uz citiem uzņēmumiem un vieglas peļņas vilinājumu citiem investoriem, kā tas notiek pašlaik. Tomēr ar laiku ir jāpienāk arī kādam šo “superefektīvo” uzņēmumu piesātinājuma punktam, kad pat nelieli tirgus satricinājumi var izraisīt domino efektu un līdz ar to arī visaptverošu krīzi.
Nu lūk, tieši tādēļ interesants ir fonda pārvaldītāju apgalvojums, ka viņi ar svārstīgas atdeves kapitāla instrumentiem spēlējoties jau kopš 1998. gada un tādēļ esot gana pieredzējuši. Raugi, nekustamā īpašuma cenu kāpuma un krituma cikls līdz šim ir bijis vidēji 18 gadus ilgs, plašas private equity krīzes vēl vispār nav bijušas, savukārt hedge funds nereti ir pilnīgi neprognozējami. Tādēļ grūti iedomāties, ka šajos 9 gados norvēģi varētu būt tikuši pie tik gruntīgas pieredzes, ka pašmāju 10% atdeve gadā vairs nešķiet pietiekama.
Līdzīgi, kā Kalvītis daudzināja un slavēja anekdotisko “inflācijas apkarošanas plānu”, kuru neviens nav lasījis, tagad FM tikpat nekaunīgi melo arī par Fitch Ratings relīzi, kuru arī droši vien gandrīz neviens nepapūlēsies izlasīt.
Valsts kredītreitinga vērtējumu ietekmē ne tikai inflācijas un tekošā konta deficīta rādītāji, bet ļoti lielā mērā arī privāto aizņēmumu augstais līmenis pret valsts Iekšzemes kopproduktu (IKP), norāda Finanšu ministrijas komunikācijas departaments. Kā savā ziņojumā uzsver kredītreitingu aģentūra «Fitch Ratings», privāto aizņēmumu līmenis Latvijā sasniedz 100% no Latvijas IKP, un tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas pašreiz licis samazināt Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu.
Neko tādu Fitch Ratings neuzsver vis, un tas nebūt nav no svarīgākajiem faktoriem, jo tās ir sekas, nevis cēlonis.
Neliels tekstu salīdzinājums:
Aģentūra uzsver, ka nesen Latvijas valdības pieņemtais inflācijas novēršanas plāns ir liels solis pretī sabalansētas makroekonomiskas nodrošināšanai.
vs.
While the Latvian government’s new anti-inflation plan is an encouraging initial policy response to the country’s growing macroeconomic imbalances, the plan may not be sufficient to restore the economy to a sustainable path.
«Fitch Ratings» arī norāda, ka, par spīti palielinātajam riskam, ko rada strauja ekonomikas sabalansēšana, valdības finanses ir spēcīgas, un par to liecina zemais valsts budžeta deficīta un valsts parāda līmenis.
vs.
Fitch notes that the Latvian government’s proposal to achieve a balanced budget in 2007, compared to its earlier target of a 1.3% budget deficit, represents only a moderate fiscal tightening.
Aģentūra arī atzīmē - pakāpeniska makroekonomiskās situācijas noregulēšana nodrošinātu, ka Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējums atkal tiek novērtēts kā stabils.
vs.
Fitch believes that a smooth macroeconomic adjustment is still possible for the Latvian economy but that the likelihood of this is now lower. Indications that such an adjustment is taking place could lead to the Outlook being revised back to Stable. Nevertheless, the absence of a firmer resolve to address overheating could potentially lead to a downgrade.
Nu ko, visi nomierinājāmies un ejam uz banku pēc kredīta?
