Plānotāji

Tomēr smieklīgi, ka K. kunga gadiem azotē turētais “inflācijas apkarošanas” plāns izrādījās 10 lapiņas garš ūdensgabals LU bakalaura referātiņa līmenī, kuru 5. martā sagatavojusi FM vecākā referente. Pārsteidzoša lasāmviela, iesaku. It sevišķi plāna punkti, piemēram, “stimulēt ekonomiskās aktivitātes mazāk attīstītajos reģionos”. Tātad līdz šim aktivitātes nestimulējām, tagad stimulēsim. Jauki.
“Intensīvāk risināt nedeklarētās nodarbinātības problēmu.” – tas jau izklausās pēc jaungada apņemšanās. Ja tikai nebūtu arī tāda punkta “nesamazināt nodokļu likmes pašreizējas straujas attīstības laikā” – jocīgi gan, man tā šķita, ka ~50% pievākšana no darbatautas ienākumiem arī būtu uzskatāma par “nedeklarētās nodarbinātības problēmu”.

Pagaidām vienīgais sasniegums, šķiet, ir tas, ka jau atkal viena funkcija būs novelta no valsts nevarīgajiem pleciem – turpmāk ienākumu likumību varēs kontrolēt nevis VID, bet bankas. Savukārt latvietis parastais varēs skraidīt no Poncija pie Pilāta ar kārtējo izziņu par ienākumiem un saukt pie sevis īpašuma vērtētājus, lai noskaidrotu, vai tik viņa īpašumā nav 12k Ls vērtas mantības, kas ar nākamo gadu būs jādeklarē.

Vēl joprojām nekas nav mainījies, visa darbība ir имитация бурной деятельности un pat tā novēlota. Vienīgā atšķirība – ja šoreiz tiešām izdosies latvietim parastajam pietiekami apgrūtināt dzīvi, lai viņš beidzot nospļautos un nemeklētu aplinkus risinājumu, kā pārdoties uz 30 gadiem kredītā par vienistabas dzīvokli Bolderājā, tad šis plāns arī varētu būt tā nagla, kas pārdurs burbuli un padarīs soft landingu neiespējamu.