Tā runā, ka tā K.Ulmaņa slavenā runa bijusi tulkota no krievu valodas.
Sakait, ko gribait, bet VVF vakardienas uzruna Saeimai bija tulkota no angļu, vismaz daļēji.
Nu labi, var jau sākt spriest, ka viņa no Kanādas, domā vairāk angliski nekā latviski, runas raksta pati un tā… Bet vienalga vairāk atgādina tos Project Syndicate tulkojumus Dienā, kur vārdi it kā latviešu valodā, pieturzīmes arī pa mūsu modei, bet frāzes gan angliskās palikušas.
Interesanti, cik ilgi vēl sanāks izjust aukstā kara sekas tādā tīri sadzīviskā līmenī - rīta skrējiena laikā atradu dzintara gabaliņu. Un nesu mājās slapju smilšu saujā. Un pilnīgi noteikti zinu, ka savām potenciālajām atvasēm mācīšu darīt tāpat.
Nemaz nerunājot par padomju laika apbūvi, ko tomēr ne ar kādām renovācijām un pārbūvēm tik drīz noslēpt neizdosies.
Par tehnoloģiju sniegtajām iespējām, mobilitāti, darba ieradumu mainīšanos un tamlīdzīgiem abstraktiem jēdzieniem visādi tehnofrīki muld jau kuro gadu - lielākoties ar to saprotot tādam pamatīgam ķieģelim ekvivalenta smaguma staipīšanu apkārt pa pasauli, lai Coffee Nation-ā padzertu tasi kafijas un vienlaikus pablēņotos internetā. Jā, teorētiski “brīvo profesiju” (khemm) pārstāvjiem nu jau kādu brīsniņu ir iespēja noplaukt ar savu laptopu nezināmā virzienā, taču praksē, piemēram, VPN-am viennozīmīgi ir nepieciešams platjoslas pieslēgums, kuru Latvijā ārpus lielākajām pilsētām neviens ij nedomā nodrošināt (par spīti muldēšanai par 97% Latvijas teritorijas un par kādu tur miljonu ieguldīšanu).
Tad nu lūk. Man ir tas gods kļūt par pirmo personu, ko pazīstu, kas (šorīt) ir paķērusi savu laptopu un noplaukusi puslīdz zināmā un nojaušamā virzienā ar domu tur nodzīvot krietnu daļu turpmāko pāris mēnešu. Mana darbavieta tagad varētu izskatīties, piemēram, šādi - ar plašām variāciju iespējām.
Projekts, pie kura strādāju, ir varen konfidenciāls, bet galarezultāts ir tāds, ka līdz jūlija beigām esmu guvis vērā ņemamu kustības brīvību – apmēram reizi pusotrā nedēļā jānogādā un jāsaņem samērā pasmagi faili, bet pārējā laikā platjosla nav nepieciešama. Kā ar to tikšu galā, vēl neesmu izdomājis, droši vien ticamākās iespējas ir pasta baloži, tālvadāmi lidmodeļi un braukāšana uz Rīgu. E-pastiem u.c. sīkām vajadzībām tikām pietiek ar GPRS.
Ģipkā termometrs pašlaik rāda 27˚C; piekrastē tas ir visai daudz. Šodien iemēģināju arī jūru (sasodīti auksts!), tiku pie dienišķās saules peldes un gandrīz aizkritušām ausīm no putnu bļaušanas.
Un tieši par to es pirms kāda gada sapņoju.