March 2006

Daži izvilkumi no Satversmes tiesas preses relīzes par īres griestu atzīšanu par spēkā neesošiem:

Tiesības uz īpašumu nav absolūtas: īpašumam ir jākalpo sabiedrības interesēm un tiesības uz īpašumu var ierobežot, ja ierobežojumi ir noteikti ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi. [..]

Attiecībā uz īres maksas apmēru trūcīgajiem vai mazturīgajiem pirmsreformas īrniekiem, ierobežojumi ir attaisnojami ar šo mērķi, taču neatbilst samērīguma principam, proti, namīpašnieku tiesībām noteiktie ierobežojumi nav samērīgi ar labumu, ko sabiedrība kopumā gūst no šiem ierobežojumiem. [..]

Satversmes tiesa ņēma vērā, ka likumdevējs būtiski aizskāris gan denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īpašnieku, gan arī pirmsreformas īrnieku intereses. Spriedumā konstatēto pamattiesību pārkāpumu novēršanai nepieciešamas plašākas un tālejošākas īres tiesisko attiecību regulējuma izmaiņas, nekā iespējams sasniegt, apstrīdēto normu atzīstot par spēkā neesošu.

Sanāk tā. ST atzīst, ka ir aizskartas gan īrnieku, gan īpašnieku intereses. Ka nav apmierinoša regulējuma to samērošanai. Un tādēļ nolemj iejaukties šaurajā un netālejošajā regulējumā, pilnībā apmierinot vienas puses intereses un pilnībā ignorējot otras. Tādā veidā uzņemoties likumdevēja funkcijas un tajā pašā laikā atzīstot, ka ar šādām izmaņām apmierinošu stāvokli nav iespējams sasniegt.

Tālāk seko demagoģija:

Apstrīdēto normu likumdevējs lielā steigā pieņēma desmit dienas pirms paredzētās ierobežojumu atcelšanas. Likums tika izsludināts divas dienas pirms tā stāšanās spēkā, neraugoties uz to, ka tas skāra plašu personu loku un būtiski mainīja to stāvokli. Šāda likumdevēja rīcība demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama. Tādējādi apstrīdētā norma neatbilst arī Satversmes 1. pantam.

Vienkārši zinātniskā fantastika. Kā izrādās, pietiek pateikt, ka kaut kas nav demokrātiski, lai konstatētu neatbilstību Satversmes 1. pantam. Piedošanu, šāds pamatojums nav pat pievilkts aiz matiem, bet gan aiz sekundārā apmatojuma. Turklāt pats par sevi tas ir precedents, kas ļauj 80% likumu apstrīdēt Satversmes tiesā.

{ 0 comments }

EPCC nav licencēta Latvijā, un tā nav tiesīga sniegt pakalpojumus mūsu valstī, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). FKTK iedzīvotājiem iesaka atturēties no darījumiem ar šaubīgo uzņēmumu, norādot, ka solītie procenti — līdz pat 40% no ieguldītā — ir neadekvāti pašreizējām finanšu tirgu attīstības un peļņas iespējām.
Diena, 1. lpp.

Apsveicam raženos ieguldītājus ar 80% peļņu Parex Krievijas akciju fondā!
Parex reklāma, Diena, 10. lpp.

{ 0 comments }