February 2006

Neko daudz iedziļinājies šajā jautājumā neesmu, bet izcelsmes valsts principa svītrošana un līdz ar to visas direktīvas nopietna ķidāšana, manuprāt, ir tikai loģiska:

1. Ja neņem vērā to, ka country of origin principam bija iecerēts ierobežots darbības laiks (un to arī nav vērts ņemt vērā, kamēr nav detalizētu piemērošanas noteikumu), tas ir lielisks stimuls elastīgākajiem un reputācijas ziņā nejutīgākajiem uzņēmumiem pārreģistrēties jaunajās dalībvalstīs. Ryanair apsver pārreģistrēšanos, jo tam ir tāda iespēja. Ar šo noteikumu tāda iespēja būtu arī citas tautsaimniecības nozares pārstāvošiem uzņēmumiem. Uzmini nu.
2. Līdz ar šo pašu principu pēkšņi sanāktu, ka mazo dalībvalstu tiesību aktiem ir tāds pats svars kā lielo. Līdzīgi, kā sanāca ar valodām. Līdz ar to juridiskie un uzskaites speciālisti no šīm valstīm būtu ārkārtīgi pieprasīti. Protams, šeit atkal viss būtu atkarīgs no piemērošanas noteikumiem. Bet ja tā – mazajām/jaunajām dalībvalstīm tas būtu ārkārtīgi izdevīgi.
3. Bail iedomāties, kādas šim solim būtu administratīvās izmaksas. Pieņemsim, Vācijas ierēdnim tagad būtu jākontrolē Itālijas uzņēmuma darbība saskaņā ar Itālijas normatīvajiem aktiem. Dies pasarg. Nemaz nerunājot par to, ka katras dalībvalsts iestādēs jābūt ekspertiem par visu 24 pārējo dalībvalstu sistēmām.
4. Tiesu darbi. Ja iepriekšminētos gadījumus vēl varētu puslīdz novērst ar piemērošanas normām, tiesās jau nu tādas nebūtu iespējamas.

Lai lielie vecie visam tam piekristu… Ha. Demonstrējošie strādnieciņi ir tikai ideāls iegansts.

{ 0 comments }