November 2005

Jā, kādēļ Nākumam būtu jāstrādā Īrijā auto mazgātuvē, tas ir labs jautājums.

{ 0 comments }

“Rūķīšu skaits ir ierobežots.”

{ 0 comments }

Man patīk RD humora izjūta. 10-bērnu ģimenei piedāvāt 23m² dzīvokli - tas jau ir feini.
Arī salūta pārcelšanai uz kādu rīdziniekiem neierastāku vietu nebija ne vainas. Mums Mākslinieku namā vismaz bija mūzika, sveču gaisma un konjaks, bet baidos, ka tie salstošie velni Zaķusalā šādus pigorus tomēr nesaprata.

{ 0 comments }

Iepriekšējam Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētājam gāja labi. Par sviestmaizi pārdeva nerentablo Dzintaru mākslinieku namu Turaidas ielā (Jomas ielas galā), tāpat arī tika vaļā no neizdevīgās Rīgas galerijas (iepretim LNO). Savukārt LMS piederošais salons “Māksla” ar visām telpām Brīvības 52 pārgāja mīļotās laulātās draudzenes īpašumā. Daļu telpu gan šai SIA nācās pārdot tālāk - LMS priekšsēdētāja dēla firmai “Centra nekustamie īpašumi”, kas tad arī tās iznomā NORD/LB.

Tagad viņam gan vairs neiet tik labi - kā stāsta, ierosināta krimināllieta. Varbūt gan nedaudz sāpi remdē 2 jaunie jaguāri - sev un dēlam.

Lāga negāja arī LMS īpašumu apsaimniekotājam “Saimnieks MS”. Ņēma un noslēdza telpu nomas līgumu, kura neizpildes gadījumā bija paredzēta soda nauda 500% apmērā no otras puses ieguldījumiem telpās. Nav slikti nomas līgumam. Tagad, protams, šie 500% ir iztiesāti, un nesaimnieciskais saimnieks jau ir parādā 500k Ls. Likumsakarīgi, “Dienas” citētam Mākslas akadēmijas mācībspēkam, rodas aizdomas, “..ka pēkšņi var tiesā kāda prasība uzrasties, kāda maksātnespēja”. Man arī.

Šeit mūsu stāstā parādās - viss melnā - jaunās LMS valdes ieceltais jaunais “Saimnieks MS” direktors. Bijušā “Saimnieks MS” revīzijas komisijas locekļa dēls, kā smejies. Īstens latvietis būdams, metīsies visu “sakārtot”, “apsaimniekot” un visādi citādi novērst tēva revidētās firmas neizdarību.

Kā izskatīsies īpašumu apsaimniekošana? Nu, apsaimniekošanai vajagot līdzekļus. Tādēļ varētu pārdot kādu daļu LMS vērtīgākā īpašuma 11.novembra krastmalā, piemēram, “dažus stāvus” (kopā ir 5). Arī jauki, ņemot vērā, ka zem īpašuma esošā zeme nav privatizēta. Likumsakarīgi, nu jau arī KKF direktoram rodas aizdomas, ka “..agri vai vēlu tas, kurš nopirks vienu nama daļu, nopirks arī otru”.

Ar iegūtajiem līdzekļiem varēšot apsaimniekot citus LMS īpašumus. Kaut ko Gaujas ielā, piemēram. Meklējam karti un noskaidrojam, ka tie atrodas kaut kur Brasā iepretim Miķeļa kapiem. Laba investīcija.

Letiņi ir tāda aizdomīga tauta. Āreče, kultūras ministre jau satraukusies par LMS mākslas kolekcijas likteni. LMS muzeja direktore arī. Lai mierinātu sakarsušos prātus, iedzeltējušais žurnāls “Nedēļa” nāk klajā ar Sallijas Benfeldes rakstu “Kurš grib «privatizēt» Latvijas Mākslinieku Savienību?“. Raksta nobeigumā Sallija secina:

Runājot ar māksliniekiem, pētot iekšējā audita dokumentus un pārskatot 30. septembra LMS biļetenu, kurā gana daudz rakstīts par LMS īpašumiem un daudzi mākslinieki izteikušies par savienības nākotni, nekādi gan neveidojas secinājums, ka cilvēku grupiņa gribētu sev piesavināties atlikušās LMS vērtības.

Kā jau aizdomīgs letiņš, varu tikai noelsties: vai tiešām?

{ 0 comments }