From the monthly archives:

October 2005

Nākamās 2000 lpp.

October 19, 2005

Par nelaimi nevaru kā Tīrons katrā trešajā teikumā pieminēt sarunu ar Pjatigorski pie Prusta kapa, toties nu varu priecāties par pilnībā nokomplektētiem zudušajiem laikiem, kurus urbju ļoti lēni un neatlaidīgi. Pēc Jaunarājas nāves kļuva skaidrs, ka pie pēdējām 3 daļām latvju publikai tuvāko padsmit gadu laikā netikt. Tad nu šodien biju pie Latvijas Pasta amazonēm pēc The Captive, The Fugitive un Time Regained.

Un vēl True at First Light, jā. Ar to arī Hemingveja ražojumi būtu apkopoti - vēl tikai palika kaut kāda jaunības gadu figņa, kurā viņš kariķē citus sava laikmeta autorus (pirms pāris gadiem manīju pie tām pašām amazonēm, bet nu vairs nevarēju atrast), politiskie spriedelējumi (kuri, vismaz spriežot pēc padomju laika droši vien jau cenzētā izdevuma, ir visai pavāji) un drusku dzejas, kuru ignorēšu, gan varbūt nepamatoti.

Vēl es tā mēģināju saprast, kādēļ tieši dažiem autoriem tā pieķeros un tad gribu sadabūt rokā visu, kam virsū uzdrukāts viņu vārds, - raksturs, vai? Tam laikam šovakar būs par vēlu.

Par amazonēm - 12 Ls par 3 grāmatu piegādi ir samērā nepatīkami, bet tas vismaz ir saprotams, jo pasūtīju no jaunās pasaules. Savukārt to, kādēļ briti par to pašu grib 15 Ls, es negribu saprast. Ja pērk drusku vairāk, gandrīz vai lētāk būtu aizlidot pašam pakaļ, ne?

Eh, prieciņš ;)

{ 2 comments }

From the frying pan into the fire,” pirms gadiņiem astoņiem par mani teica angļu literatūras skolotāja.
Brīvā laika ziņā uz to pusi varētu būt arī tagad. Strādāt mājās 12+ stundu darbadienu vairāk nekā nedēļu no vietas, pie tam bez brīvdienām, - tā nudien nebija plānots.

No otras puses - lai gan savus akadēmiskos baltos plankumus un elastīgo laika režīmu minēju kā galvenos atlūguma iesniegšanas iemeslus, bija arī citi. Pats galvenais no tiem - nu, apnika, laikam vienkārši tā. Un, jāatzīst, arī mani pašu sāka satraukt ieilgušais motivācijas trūkums, produktivitātes kritums un neapmierinātība ar dzīvi, ko acīmredzot nevarēja ietekmēt ne algas pielikums, ne arī neliela pārprofilēšanās.

Nezinu, cik ilgi man liksies interesanta tulkošana, bet vismaz pagaidām, pēc 6 gadu blakusdarbības un 1 mēneša pilna laika darba šajā jomā, patīk, nu tiešām. Brīžiem vienīgi domāju, ka būtu arī bijis vērts pieņemt otru piedāvājumu - AML compliance jomā -, bet tik bieža virzienu maiņa laikam būtu kaitīga. Pāris gadiņus pagaidīs.

Ir arī dažas lietas, kuras biju iedomājies citādi, - kā jau vienmēr.
Noslodze, piemēram. Vēlamais modelis bija 10 lapas dienā darbadienās; zināju, ka būs novirzes, bet varbūt nebiju gaidījis tik būtiskas. Tagad ir skaidrs, ka šad tad būs jākaujas ar lieliem projektiem, šad tad darba būs maz. Un, kas ir ļaunākais, tas nav iepriekš prognozējams.
Neatkarība. Nu, nesanāks - ja gribu veiksmīgu sadarbību. Šķiet, ir svarīgi, lai es būtu pieejams.
Mobilitāte. Sasodītais Lattelekom. Šī nu vienreiz tiešām ir tāda profesija, kur pilnīgi pietiktu ar manu laptopu un vismaz dialupu laukos. Latvijas digitalizācija? Aizmirsti. Tāpat kā pastaigas gar jūru pirms darbadienas.

Toties plusi, uj, plusi. Kā jau teicu, darba apstākļi ir ideāli un vēl drusciņ labāki. Tehnika, gaiss, temperatūra, mūzika, saule, koncentrēšanās iespējas - viss ideāli.
Guļu, kad gribu, ēdu, kad gribu, gurķojos, kad gribu un kā gribu.
Nu jā, un šodien saņēmu aldziņu, drusku lielāku nekā bankā, tikai šī bija par 2 nedēļām, nevis mēnesi. Skaidrs, ka ne visas būs tādas, jo aiz muguras ir vairākas tiešām vājprātīga darba dienas, bet vienalga patīkami.
Un pašsajūta, kas laikam jau būtu tas svarīgākais. Nu, es sevi tādu nepazīstu :)

{ 2 comments }

Apgreids

October 1, 2005

Ceturtdien ienācās lielie darbi, kuros tagad esmu iestidzis, un - par spīti visiem laba vēlējumiem - izrādījās, ka jaunajai darba vietai ir šādi tādi trūkumi. Tad nu šodien veicu pirmo apgreidu, kura rezultātus var apskatīt šeit (uzbraucot uz bildes, var palasīties sīkāk).

Nu, tik labi darba apstākļi man vēl nekur un nekad nav bijuši.

{ 8 comments }